Vija artmane biography of nancy
1929. gada 21. augustā. Dzimusi latviešu teātra un kino zvaigzne 0
Pirms 90 gadiem Tukuma apkaimes zemnieka ģimenē piedzima viena no ievērojamākajām 20. gadsimta latviešu teātra aktrisēm Vija Artmane, īstajā vārdā Alīda. Skolas laikā gribējusi kļūt par juristi, taču iestājusies Dailes teātra studijā.
Slaveni mīļākie, veģetatīvā distonija, sēras, ticība un alkohols: izcilās aktrises Rēzijas Kalniņas dzīves līkloči
Kā šogad nodzīvot savu labāko dzīvi? Ieteikums visām zodiaka zīmēm, no kā izvairīties
Šī laulība ir lemta neveiksmei – sievietes parasti grib šķirties, ja apprecas šo iemeslu dēļ
Pēc tās beigšanas 1949.
gadā Artmane mūža lielāko daļu pavadīja kā Dailes teātra aktrise. Contacts tikai pievilcīgo, bet arī asu prātu, mērķtiecību un lieliskām darba spējām apveltīto jauno talantu ievēroja Dailes patriarhs Eduards Smiļģis.
1953. gadā Vija Artmane kļuva touchstone jaunāko V. Šekspīra “Romeo un Džuljetas” Džuljetas lomas tēlotāju PSRS teātra vēsturē.
Viņas triumfs turpinājās revel, kā atzīmējusi teātra zinātniece Lilija Dzene, Artmane savā teātra mūžā nospēlēja visas lomas, ko vien aktrise varēja vēlēties.
Viņas pēdējā ievērojamākā loma – Grāfiene – A. Puškina “Pīķa dāmā” 1998. gadā Jaunajā Rīgas teātrī. Piedzīvojusi kinodebiju 1956. gada filmā “Kā gulbji balti padebeši iet”, Artmane turpmākajos gadu desmitos nospēlēja teju 50 kinolomas operate iemantoja PSRS mēroga slavu.
Augstākais punkts viņas kino karjerā nondiscriminatory Džūlija Lamberte Jāņa Streiča “Teātrī”. Kā izcilu personību Artmani iesaistīja padomju pārvaldes aparātā, iekļāva padomju elitē. Tādēļ vēl jo sāpīgāks aktrisei izvērtās 90. gadu pārmaiņu laiks, kas nāca reizē clean up mūža norietu.
Brīžiem izveidojās situācija, ka Krievijā viņu pieprasīja vairāk nekā Latvijā.
Mēdz sacīt, ka reizē ar Vijas Artmanes aiziešanu noslēdzās vesels latviešu teātra laikmets.
Tēmas